12.04.11

es esmu spiegs

gribēju pamēģināt uzrakstīt dienas aprakstu. sīku un smalku. man vienmēr ir paticis rakstīt,ka tad es izdarīju to,tad to un tad to. bet kāds salauza manu naivumu un teica,ka tā nedrīkst.
noskan modinātājs. ir 7.15 un es nevēlos celties.pēdējā laikā esmu nogurusi,miegs nāk un neko negribas.pirmo reizi tik ļoti esmu izslāpusi pēc brīvlaika,jo ceru,ka tad es būšu brīva. paskatos vai nav kāda sms. un ir. "arlabunakti,Laimiņ :-) " -paldies,pūkainais iedomu draugs! mani sen neviens nesauc par Laimiņu,es sen neesmu vairs jauka.
pirms iešanas uz skolu,uzkarsēju lokšķēres,lai uztaisītu skaistas lokas. protams,ka lokas ir sanākušas varenjaukas,bet kamēr tieku līdz skolai,lokas ir izzudušas.
pirmā ir ekonomika,es rakstu kd. šķiet,ka bija ļoti viegls. zēni sāk atkal jauno desu sezonu un es arī tajā piedalos. manu komandu,kura sastāv tikai no manis,sauc Zenta. Nacionālā Desu Līga,cik aizraujoši.
ir ģeogrāfija un es lasu komiksus. atceros bērnību. šodien ģeogrāfijā klusēju,skolotāja mani nesūta pie narkoloģes. varbūt man pavisam klusēt?
ak,nolāpīts,filozofija! labi,ka man ir vēlviens komikss,ko lasīt.Donalds Daks. šodien jau divas reizes esmu atcerējusies bērnību-no rīta ejot uz skolu atcerējos,ka dzēru grāvja ūdeni un cerēju,ka tā nav kanalizācija. un tagad lasot Daku.bet skolotājas uzmācīgā staigāšana pa klasi manī uzkurina krāsni un es gribu bļaut.
un tagad fizika,cik jauki. man nopietni riebjas otrdienas,pirmdienas patīk.otrdienās ir visas sliktākās stundas! lai nu kā,fizikā atkal daži tiek izmesti no stundas,bet es cītīgi rēķinu.bildes tā arī nesagaidījām.
noskan zvans un es dodos pusdienās.svaigu kāpostu zupa un biezais ķīselis ar putkrējumu. es nepaēdu,panašķojos ar putkrējumu,mazliet zupas un viss. nezinu,bet šodien visi kaut kur steidzas.
un tagad,lai visi eņģeļi tur pa mani īkšķus,ir krievu val. bet nemaz nevajadzēja turēt,jo visi klases zēni tiek izstumti no krievu val.,tādejādi paliek tikai meitenes un man nav ko darīt. tieku izsaukta pat pie tāfeles,jo viņa beidzot zin manu vārdu. nē,ja nav zēni,tad ir garlaicīgi.
stunda beidzas,neatceros,kas tagad būs. ak jā,ķīmija! kas var būt sliktāks par šo? man nav ne jausmas. starpbrīdī zēni ieģērbās meiteņu drēbēs un mēģināja rast atbildi kā mēs tādos apģērbos varam pastaigāt. es tikmēr ar zauriem trakoju. mani apķer no aizmugures ap ribām un griež uz riņķi.man reibst galva un es jūtos pacilāta. ir tik labi,ka man ir viņas,jo viņas mani dara laimīgu. ar viņām es varu smieties par to,ka esmu tik stulba. bet viens grieziens bija neveiksmīgs,es aizlidoju un atapos pie sienas,paša asā stūra. elkoni krietni atsitu. būs nākamais zilums,nekas,esmu jau pieradusi.
starpbrīdis ir garais un man ir pirmā spēle pret ,ja nemaldos,'dinamoo'. kamēr es spēlēju,lisijs atņem manu gredzenu,kas turpmākajā dienas daļā izvēršas par šausminošu notikumu. spēlē es uzvarēju,bet lisijs ir pazudis. noskaidroju,ka viņš aizskrējis uz tualeti mēģināt ar ziepēm nodabūt gredzenu. satieku lisiju un viņš sāk sūdzēties,ka nevar dabūt nost nekādi. mēģinu iesmērēt viņam krēmu,bet nē,redz,viņam alerģija no visa,visiem. (kātad) lai nu kā,gredzens netika noņemts un ķīmijas stundās šie priecājās,ka viņš tagad jau esot aprecējies. kamēr viņi čalo,esmu izgudrojusi plānu-iespiest sev rokās krēmu un tad viņam to iesmērēt.
noskan zvans,visi iztraucas ārā. pēdējā stunda-matemātika. sagaidu lisiju pie kabineta un lūdzu apskatīt roku. viņš parāda,es fiksi iesmērēju krēmu,viņš mani pagrūž,es noveļos gar sienu kā resns pelmenis,uzkrītu kaut kam virsū. jūtu,ka šausmīgi kaut kur sāp,bet nekas,vismaz krēms ir uz viņa.
bet man nav laika viņam gredzenu ņemt nost,jāspēlē spēle-desas. šajā partijā es zaudēju,jo tikai spēju vien domāt,ka jūtos ļoti slikti,man viss sāp,visiem ir vienalga,esmu vāja,kādēļ neesmu supermens.lisijs vēl iepriecina,ka pat ar krēmu gredzens nenāk nost,super.
stundā izdala bildes,visi tā priecājas. atzīšos,man patīk tās,jā gan. atzīšos,ka dažiem muldēju,bet tas neskaitās. lisijs pasaka,lai nepsihoju,ka nopirks man jaunu vietā. sajūtos labāk. katru reizi,kad atcirstu kādu rupjību,viņš paskaidroja,ka šito tagad pārplēsīs un nopirks jaunu. es gribu viņam ticēt.
stundas beidzas,skolotāja palaiž krietni ātrāk.
ar ruksi aizejam uz grauztu pasēdēt,jūtos nevisai labi atkal.
ir izliktas izmaiņas. rīt stundas : nenotiek;sports;nenotiek;auzdzināšana;nenotiek,vēsture;nenotiek. ļoti jauki.
kaut kad es atnācu mājās,izlasīju Aggie jauko glaimu vēstuli un laikam nosarku. es nezinu,neatceros,bet jā.
vakarā bija tik superīgs laiks,ka prasījās pēc pastaigas. izgāju ar`. mazliet pastaigāju ar čibriku,bet nebija tas,ko vēlējos. es vairs nespēju sasniegt laimi pastaigā. vai nu man jāsāk staigāt vienai vai jāatrod kāds interesantāks cilvēks.
man ir jāpabeidz vēstule,man ir jāsagraiza žurnāli,man jāsāk taisīt zpd,man jāizlasa grāmata,man ir jāmainās.
es esmu pārlieku slinka.
vē,šādi es vairs nerakstīšu,jo vakarā es vairs neko neatceros.
es staipu tuneli,es neesmu gudra.

2 komentāri:

  1. heh, pat ja tu raksti garlaicigajaa ''es sodein dariju to un sito'' veidaa, pat tad tev iznak forsi un interesanti. mm, man patik tavs bligs very very much.
    p.s tev nav jamainas.
    + kas ir zpd?
    :):):):)

    AtbildētDzēst
  2. zpd ir zinātniski pētnieciskais darbs. tāds kā projekts,tikai nopietnāks. ūuu.

    AtbildētDzēst