Skriet tieši pa bezgalīgu koku aleju pretī saulei.
Skriet un apžilbt.
Skriet tik ilgi,kamēr bezspēkā nokrist ar seju uz grumbuļaino ceļu,pārsist degunu.
Gaidīt,kamēr sāpju asaras mainīs nokrāsu tekošajām asinīm.
Gaidīt,kamēr man paliks labāk.
______________________________________________________________
Jā,lasītāj,es biju zudusi gaidās. Gaidās,ka nāks mans ideālais sapņu princis un izglābs mani no šīs mokošās melanholijas,nostalģijas un vēl visādām likstām. Gaidās,ka viss tiks aizmirsts un palaists vējā (nekas man nepieder). Gaidās,ka spēšu beidzot pateikt cēlu NĒ un palikt cēla.
Gaidās,ka.. Es neko nesagaidīšu.
Ko gaidu Tu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru