Baltā grāmata tiek nolikta uz galda. Es esmu to paveikusi un varēšu  viņu nodot atpakaļ bibliotekā. Paturēt es nevaru,bet zinu,ka kādreiz es viņu iegūšu savā īpašumā. Grāmata zināja,ka man viņa ir nepieciešama,tādēļ uzmeklēja mani. Es atkal varu augt,domāt,domāt,domāt.
Grāmatas nosaukums ir "Eņģeļu acis,Kristālu glabātāji,1.grāmata" ,kuru sarakstījusi Kristīne Muceniece. Man nav ne mazākās nojausmas,cik viņai ir gadu,kāds ir viņas dzīves stāsts,bet viņa ir ļoti gudra,ļoti. Man šādi cilvēki liek izjust cieņu,patiess.
Kas tad bija šajā grāmatā tāds. Nezinu,bet tā noteikti ir jāizlasa katram,kas grib attīstīties,kam dusmas ņem virsroku pār saprātu,kas grib būt harmonijā. Man personīgi ,lasot pēdējo lapaspusi,sākās stipri drebuļi,acis mazliet aizmiglojās un es nonācu pavisam citādā realitātē,mierīgā realitātē.
Pamēģini šo metodi,lai iegūtu spēku un mieru -

 Aizver acis!Tagad pamazām izklīdini visas savas domas kā mākoņus prom.Iedomājies,ka esi viena pati sev patīkamā un skaistā vietā,dabas nostūrī,vislabāk pie ūdens.Tas ļaus tev ātrāk atslābināties.Vai iedomājie?Tagad iedomājies,ka tava galva ir kā atvērts trauks,un no debesīm tajā iepūst zeltainu Gaismas Spēka straume. Tā ieplūst,piepilda visu tavu galvu,tad līst zemāk,piepilda tavas rokas līdz pirkstu galiņie,tad piepilda visu tavu ķermeni līdz kāju pirkstu galiņiem.Vai jūti?Visums ir bezgalīgs Spēka avots.Ļauj,lai šī zeltainā gaisma plūst laukā pa taviem pirkstu galiņiem,gan roku,gan kāju,lai tā nonāk uz zemes,uz sola,lai tā tevi aptver no ārpuses kā spoža bumba,kuras vidū tu esi drošībā. Bet ar to straume nebeidzas,tā plūst tev cauri,un viss,kam tu pieskaries,piepildās ar šo gaimsu.Tu tagad izstaro Spēku un Gaismu.Tu esi šī Gaisma.Tu esi šis Spēks.Tā paliec kādu brīdi,līdz jutīsi,ka pietiek.Tad lēnām atgriezies,bet paliec šajā Spēka apziņā.

Man nevajag,lai kāds skeptiķis tagad apgalvo,kas šīs ir par muļķībām. Cilvēka prāts ir aprobežots un netic pavisam vienkāršām,bet sen aizmirstām lietām.
Manī ir Spēks. Vienīgi brīžos,kad izdzirdu,izlasu,redzu atvadas,man paliek slikti. Man ir jāiemācās tas kontrolēt. Es zinu,ka es to spēšu.
Kaut es vienmēr spētu nest sevī Spēku un Gaismu. Es vairs nevēlos būt ļauna un skarba,tikai tāpēc,lai sevi spētu pasargāt. Ar labestību taču vienmēr var paveikt lielas lietas,tikai ,ja patiešām to dara no sirds un tic. Un kaut es spētu klausīt savai sirdbalsij,nevis prātam. Sirdbalss taču nemelo.