es skatos bildes. skatos un man skauž. skauž,ka cilvēki ir tik skaisti,ka cilvēki ir dabīgi,ka cilvēkiem ir tas ,kas man nav. protams,es lieliski apzinos,ka neesmu neglīta,ka bez kosmētikas es mēdzu būt skaistāka nekā ar make-up,ka es visu nevaru dabūt.
bet skauž.

bet nejau tas mani sarūgtina. sarūgtina pavisam citas lietas.

zini kas? ilūzijas ! ak,šīs ļaunās prāta spējas izdomāt lietas,kuras nav.

iedomājos,ka man piezvana,ka viss mainās. tad vairākas naktis pēc kārtas es līdz pēdējam sīkumam izplānoju,kas notiek tālāk pēc liktenīgā zvana.   izplānoju,līdz manu prātu pārņem kārtējais nepiepildāmais izlolojums.

iedomājos,ka ir pavasaris. ir mežs. lapas plaukst un ir tik daudz vizbulītes ! tas ir mans īstais laiks. tad mežs mani vilina visvairāk. šķiet,ka es vizbuļlaikā varētu iemigt uz mūžiem,lai tikai būtu vizbulēs,tikai mežā. izplānoju kā es tad ģērbšos,kā es veidošu savus matus,kādas fotogrāfijas izveidošu. pienāk pavasaris,bet es palieku kāda esmu bijusi un tikai vienatnē izbaudu skaistumu.

iedomājos,ka esam prom,ka dzīve ir mainījusies. ka man ir pašai savi bēniņi ar balkonu. ka visas dienas ir tikai smaidu pilnas. mani saprot,ļauj man dzīvot. iedomājos,ka man nervi atgriežas savās vietās un es esmu harmonijā ar sevi un citiem.

iedomājos,ka es beidzot uztaisu sev savādāku izskatu,izmetu visas liekās drēbes,jo man ir jaunas. pārveidoju frizūru tādu,kuru es dievinu. āda man ir gluda,bāla,man nav defekti. ideāla stāja,ideāls ķermenis,bez veselības problēmām. cilvēki mani apbrīno,es esmu skaista. smaidu visiem un visi  man.

iedomājos,ka ... nēēē! es negribu neko iedomāties,es gribu,lai piepildās. bet es neko nedaru,lai piepildās. man patīk tikai sapņot un samudžināties savos fantazējumos. es vēlos izbaudīt tieši to,ko nekad neesmu saņēmusi. tikai tik maz.

es tikai vēlos būt laimīga. iemīlēt sevi,citus. vēlos,lai mums beidzot ir labi.
vai tas ir pa daudz prasīts?

 

(uz šo attēlu attiecas Intas V.autortiesības

piedod,ka aizņēmos)