ir pagājušas divas brīnumainas nedēļas,kad es pilnībā ļāvos pazust no realitātes
savos gļukos es nokļuvu 90mitajos gados,kad mēs abas kā likteņa sistas skuķes sēdējām uz trepēm,vērojām mākoņus un smējāmies par neko
kādreiz es biju bērns,kuram nevajadzēja neko nelegālu
tagad mēs bijām tur un darījām visu,lai aizbēgtu no patiesības
tagad es esmu atpakaļ šeit
šeit es vairs nevaru bēgt no sevis
11. jūlijā es arī aizbēgu no sevis,bet tas jau ir cits stāsts
tās jau ir citas sāpes
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru