Mežā dzīvo bezspārnu fejas

Neticiet tādai Karmai. To drošvien izdomāja kāds nelga policists,kurš nekādi nevarēja noķert ļauno maniaku,kurš durstīja nost cilvēkus,bet nekad netika notverts,tāpēc policists izdomāja,ka gan jau Karma viņu sodīs,jo tas mierināja policista sirsdsapziņu. Bet Karma reāli nepastāv! Varbūt tikai tā notiek ar mani,bet,kas zin-aitu bars apvienojas,ja viena atrod daudz barību.
Es daru tagad labu. Goda vārds,es visu savu dzīves laiku neesmu tik daudz centusies,strādājusi,darījusi labu,esmu pat klusēt iemācījusies! Bet,kas pie velna notiek? Mani dzīve dauza kā pinjatu. Dzīve,eu,paklau,nu nav manī konču,beidz mani katru dienu sist ar to netīro lāpstu!
Jau kaut kur dzirdu kāda svētulīša balsi,kas apgalvo,ka es atkal ziloni esmu uzpūtusi,par daudz piepušķoju,ka man beidzot jāizau,bet...aizveries,tev nav šoreiz taisnība! Es esmu godīga un man tiešām ir problēmas lielākas nekā tavs nolūzušais nags,nespēja izvēlēties šņabīti meiteņu vakaram vai nav nauda par kuru aiziet uz klubiņu,lai pagrozītu pakaļu! (Lai gan,viss ir relatīvs,lai par kaut ko spriestu,ir nepieciešami salīdzinājumi,un kādam noteikti ir vēl sliktāk,bet man ir skumji,ej...tālu!)
Tātad,Karma ir tikai iebiedēšanas līdzeklis. Nē,nu lūdzu,aizveries,nesaki,ka "kļūdas sniedz mācību,ciešot tiek iegūta pieredze,gars kļūst spēcīgāks,ja dabū pa seju un tā",jo mani tas pagaidām neinteresē. Ja es daru labu,es gribu saņemt pretī labu (ko sēsi,to pļausi un tā tālāk). Vēl mazliet es pacīnīšos,darīšu labipatīkamivērtīgi.lv (loģiski,es gribu beidzot sava darba augļus baudīt),bet,ja man tas augļu koks novītīs,es atkal sākšu baidīt mazus bērnus,spļaušu akās un atļaušos neko nedarīt un cerēt uz brīnumu.
Varbūt tas skanēja nožēlojami,varbūt es par daudz vispārinu,varbūt man vispār nav jāraksta,bet es to uztveru kā pienākumu šajā blogā uzkraut jaunu rakstu,jo tā jau parasti tiek radīti torņi,un,kas zin,varbūt pat kāds tiešām ko tādu grib lasīt.