atkal ir ceptas auzu pārslas

 jā,jā,jā un vēlreiz jā,es esmu nožēlojama. tev un tev ,un ,protams,arī tev par to bija taisnība. tagad es varu krist pie jūsu pirkstgaliem un raudāt,teikt,ka jums bija taisnība un es neko nedarīju lietas labā,lai es tāda nebūtu. bet es tā nedarīšu,ha ! jo es esmu nožēlojama,nejau jūs. saprotat?
es pūstu,pūstu,pūstu. cik neskaitāmas reizes esmu centusies ieskaidrot,ka tā nav. mēģināju visiem spiegt ausīs teikumus,lai beidz viņi ,jūs visi,pūt. bet re kā sanāca,es esmu tā,kas pūst. pūst ļoti ātri un dumji. var teikt,ka pat mans pūšanas process ir nožēlojams.
spilgti atceros atgadījumu, kad noliku savu galvu uz spilvenu,bet pēc neilga brīža manīs acīs lūkojās siltā karameļu toņa krāsas acis. man patika šīs acis,ļoti. šis puisis vērās manī un teica,ka šādā cilvēku sabiedrībā es pūstot. laikam noņurrdēju `mhmm`,bet man tanī brīdī vajadzēja pateikt,ka cilvēki pūst manā klātbūtnē ! tad es to vēl neapzinājos,tad es vēl domāju,ka citi pūst,izņemot mani.
man riebjas,ka man ir personības dubultošanās. ak,ko es muldu. man viņas padsmitojas ! kā manī var būt tik daudz personības??? labākais ir tas,ka man viņas visas patīk. nē,šis nav tas variants,kad noteiktā garastāvoklī ir noteikta personība .(es būtu laimīga ,ja tā būtu) .patiesībā viņas pārslēdzas konkrētā mirklī,kad viņām ienāk prātā,bet pārējie to nespēj pieņemt.
sēžu es laimīga,apmierināta ar dzīvi,un tad `hops`,atnāk vieglprātīgā muļķe,izlec pa logu un aizskrien. skrien pāris dienas,piekūst. sēž tāda nelaimīga līdz `hops`,labsirdīgā ir klāt,visiem lūdz piedošanu,atceras labos mirkļus,palīdz citiem,bet ilgi nav jāgaida līdz atkal ir `hops` un atnāk riebekle un spļauj visiem negācijas virsū. šī parasti stāv ilgi,ļoti. tā laikam ir dominējošā,bet es cenšos viņu apvaldīt.
nē,nē,nē,es vēljoprojām pūstu,jo neko nedaru lietas labā,es tikai visu paciešu un  vēroju,lai nepazūd ierastais.
jā,jā un jā,es esmu nožēlojama,man vajag palīdzību.
starpcitu nesen,kad jutos absolūti labi,iedomājos,ka man taču zāļu skapītī stāv antidepresanti. biju gatava sākt kursu-mēnesi,pārbaudīt,kas notiksies. pagaidām neesmu sākusi to darīt,es ļoti labi atceros,kas notiksies. vienkārši nepietiek drosmes.


runājot ar Vaļu,kura patiesībā ir gudra bāba,nonācām pie secinājuma,ka cilvēks patiešām vienmēr ir viens,vienmēr. un,ka var uzticēties tikai sev,nevienam citam. un tad es nonācu strupceļā. man patīk būt vienai,ja neesmu piesieta pie ķēdes,bet citreiz man tik ļoti negribas palikt vienai,tik ļoti bail,ka neviens mani vairs neatcerēsies,ka pati skrienu pie cilvēkiem.
domājot par cilvēku kā vienu vienīgi,sakārojās kādam izstāstīt savu dzīvi no sākuma līdz beigām,visu,visu. vislabāk svešiniekam,jo viņš jau neko nezin. otrs variants ir stāstīt to kādai no muļļām,kurai lielākās problēmas ir nolauzts nags,vajag viskrutāko priekšmetu,māte neatļauj iet uz klubu un tādā garā. es viņiem visu savu dzīvi izstāstītu,viņi tupētu ar mutēm vaļā un iespējams tad saprastu,ko nozīmē ciest. iespējams. man vienkārši vienmēr ir šķitis,ka būšu supervarone,kura izglābs pasauli . (cik naivi)

es atkal vēlos rakstīt vēstules,kad es domāju par šo visu,bet diemžēl nav neviens,kurš vēlētos tās saņemt vai rakstīt atpakaļatbildes. (šis ir mājiens visticamāk ,ka tev!)