klaviatūra tikšķ

dzeru tēju,kuru es parasti tiešām nedzertu un nespēju noticēt,ka ir pagājuši 3 anormāli traģiski mēneši.
man šķiet,ka nevienā no vasarām es nebiju tik traki un patiesībā tik jautri izklaidējusies
tikai žēl,ka mana atmiņa ir ļoti švaka un atceras tik maz,ūūūiiii cik maz,bet nekas,cilvēki atgādinās,cilvēki vienmēr visu atgādina.
man vienalga.
zinu,ka šajā gadā būs ļoti daudz pārsteigumi,jaunumi,pārdzīvojumi,bet man ir absolūti vienalga,jo kaut kas manī ir salūzis,kaut kas salabojies un mani nekas neuztrauc. uztrauc,pat ļoti,bet nu nejau tā,ka es to izrādīšu,haha.
man vienalga.
nezināmu iemeslu dēļ kļūstu bezsakarīga un rakstu kā muļķe- "hahaha,gigigi,odus ,tos loxxxxus ,var nogalināttt ar laku,ja tu paņem un  viņus nodedzini,hahaha, hi hihi ,patieččččššām ". tā es rakstu. stulbi.
man vienalga.
atkal esmu kaut kādā rutīnā,kad viena matukrāsa stāv pusgadsimtu,zīmējumi visi ir vienveidīgi,stāsti ir nepabeigti,pieceļos,izdaru savus darbus,papūstu ,eju ārā. nu jau vairāk pat ārā neeju. pasmejos. paraudu. nekas ievērīgas cienīgs . tā man tagad būs rudenī.
man vienalga.
uzvelku segu uz galvas,izslēdzu visus trokšņus,eju gulēt,eju nedomāt,eju sajukt un atrast,eju tur un eju nekur. pazudīšu sapņos un murgos,no rīta celšos uz skolu,stāstīšu cilvēkiem kā man vasarā gāja un ar viņiem smiešos.
man vienalga.

*** gribēju šajā ziņā rakstīt kā man gāja pa vasaru,kā man negribas skolu,ka vasara jeb brīvlaiks man paļubooomu turpināsies,bet... iebraucu auzās nē,bet zirnekļtīklos. čau.