nakts ģenialitāte

Trauksmes sajūta dun prātā,bet kaut kāds ziņkārības dzinulis dzen uz priekšu tumšajās ielās,kurās ir iegūlies rudens un tā nestie draudi,bēdas,nelaimes. Šķiet,ka var taču iet atpakaļ mājās,siltumā,komfortā,kur rudens tiek iekšā tikai tajos brīžos,kad atveras un aizveras durvis,bet tik pat labi var iet uz priekšu. Tā ir kā ieeja citā pasaulē-pamestā,vientuļā,pelēkā. Kurš gan kādreiz nevēlas iziet no rutīnas,lai pārbaudītu kā tas ir-citur?
Eju par šo ielu un redzu divus laikus-dienas rosīgo un nakts pamesto. Ielās ne miņas no mašīnām,kas brauc,izlaiž un savāc bērnus,piesārņo gaisu,jo patiesībā nemaz jau nav bērni,kurus savākt,-visi aizgājuši. Nepierasts klusums.
Bet mana nakts redze redz,ka šajā pagriezienā apstājas šoferis,paskatās uz abām pusēm un aizbrauc. Pazīstama seja,mašīna,bet tomēr tā ir tik pelēka,tik sveša. Redzu autobusu,kurš apstājas konkrētā vietā,konkrētā laikā,izlaiž tantes ar iepirkuma maisiņiem,skolniekus,parastus strādniekus. Bet es viņus nepazīstu-nav diena! Kņada ir arī veikalā- bērni pie letes ar spīdīgām pogu acīm lūdz pārdevējai saldumus. Naudas viņiem nav daudz,bet pietiekami mazu bērnu priekam. Bet es nesaprotu,kādēļ es redzu tos pelēkus un svešus,emocijas tiem pielīmētas kā kādas birkas-esmu laimīgs,nepacietīgs,dusmīgs un riebīgs.
Šī rudens nakts mani iedzen šausmās,skrienu prom. Skrienu gar skolu no kuras skolēni ar atplēstām mutēm nāk ārā. Skaņas nav,pieliktas birkas.
Tālāk,tālāk,man jātiek tiem garām. Vēl tikai pāris skatienu un es vairs neticēšu,ka pati spēju runāt. Zem trepēm smēķētāji smēķē,bet ko? Ne koši sārtā ogle deg,ne dūmi nāk. Tikai visi tā muļķīgi smaida un pēta savas birkas,savas nu jau pieliktās plaušas. Basketbola laukumā zēni spēlē spēli,bet es neredzu tik tālu viņu pieliktās birkas.
Es piekūstu,apstājos,paskatos atpakaļ-viss tik pelēks un svešs. Gluži kā dienā- es redzu tēlus,bet nezinu,kas ir viņos.

Un tad,jau zudusi trauksmes sajūta,tumšās ielas vairs nešķiet tik baisas,esi atpakaļ atpakaļ savā pasaulē,jo patiesībā-dienā tiek tēlots,naktī viss ir īsts.