vai slapji mati ir slikti?

man ir bail. patiesībā es esmu vēl trauslāka kā puteklītis. vai kā taurenis. vai jeb kas,kas ir trausls.
no kā man ir ļoti bail?

• no čūskām. ak vai,daudziem ir bail,bet man ir slimīgas bailes,ka mani šis rāpulis sakodīs. un paliks divi punktiņi. un visiem būs skaidrs nāves cēlonis-čūskas dzēliens.laikam jau visas bailes sākās,kad es biju maziņa,braucu ar trīsriteni un pārbraucu pāri čūskai. aizmetu riteni prom un bēgu.nē,es nekliedzu.bet vienkārši bēgu,kur acis rāda. tad tēvs paņēma viņu uz zariņa un aiznesa prom. neviens čūskām nekad nav darījis pāri,bet gan vienkārši paņēmis uz kaut kāda priekšmeta un aiznesis.es jau neskaitāmas reizes esmu iztēlojusies kā mani sakož indīga čūskai (vai kaut vai tas pats zalktis,bet tieši tai periodā,kad viņš ir indīgs) un es mirstu. nē, es viņām nepatīku un man viņas netik.
• no ēnām. tā ir mana fobija. man ir tik ļoti bail no atspulgiem,no ēnām,ka es citreiz tās sajaucu ar saviem iedomas rēgiem. man vienalga,es zinu,ka kāds mani vēro,ka kāds man nēpārtraukti seko. es zinu! es tik bieži esmu redzējusi ēnas,kad viņām nevajag būt. esmu redzējusi ēnas,kuras nav manas,bet iet blakām. esmu redzējusi dumjus atspulgus. esmu sabojājusi savu psihi.
• bail no kurluma. palikt kurlai man nozīmētu nedzīvot. ptfu,ptfu,ptfu,to es negribu. man ir jādzird visi sīkākie trokšņi,viss,kas risinās ap mani. ja es nedzirdu,man ir bail. vienmēr ir jādzird vai blakus nenāk kāda soļi,vai nebrauc mašīna,vai nekrīt kaut kas no gaisa,vai gaidāms kaut kas ļauns. es zinu kāpēc tā tas ir,es zinu,ka šī `manirjādzirdviss` turpināsies kādu laiku,kamēr mani nervi atgriezīsies normālā stāvoklī. bet pagaidām man ir bail.
• bail no slīkšanas. varu derēt,ka iepriekšējā dzīvē esmu slīcināta. ja es ievelku degunā ūdeni,man sākas panika. man domas apstājas,man ir tik ļoti bail. tādēļ man ir ļoti grūti peldēt,jo degunu es nevaru ielikt ūdenī. jā,atzīstu,ka man ir sadomazohistiskas tieksmes kā piem. man patīk ,ja mani žņaudz (jo man kakls ir vājā vieta un jā),bet tikai ne slīkt.
• vēl man ir bail no vientulības,ka nav ne viena. neviena paša. nē,es jau to varētu paciest,bet tikai tad es nēpārtraukti sarunātos ar skapjiem,gultām,sevi..un tāpat ir ar ignorēšanu. tas ir saistīti ar vientulību. ja mani ignorē,es jūtos tik nepārliecināta,tik nedroša. nezinu kādēļ,bet tā ir. es to ciest nevaru,ja tā ir un man ir bail !

tagad nespēju atcerēties no kā vel man ir ļoti bail. laikam no sevis,laikam no citiem. laikam no nekā un tai pašā laikā visa.
es esmu ļoti trausla. viens nepareizs pieskāriens un manis nav. man vajag drošību.

un nezinu kamdēļ tā,bet uzzinot,ka Freimanis nav,palika ļoti jocīgi. it kā nekad nav bijis īpaši tuvs vai kā,bet es nezinu,kaut kā tur pietrūkst. kaut kā es negribu ticēt,ka cilvēks,kuram vajadzēja dzīvot,vairs nedzīvo. bet tai pašā laikā pa zemes virsu staigā tik daudz ļaunu un nekrietnu cilvēku soļi.
es tevi atcerēšos.
izrādot cieņu tev,atvados.