nav ne vētra,ne okeāns

es kā naivs bērns ceru,ka
ejot pretim spēcīgam vējam
tas spēs aizspūst visus pieskārienus
bet tie ir pielipuši un ieauguši ādā
pieskārieni paliek uz mūžu

tā tiešam nav

dodiet man normālus zēnus un visas meitenes es pasūtīšu
man nepatīk meiteņu kompānijas
ar zēniem - yoyoyo,es tur vakar spēlēju baigo spēli,visus atšāvu,pofig. ejam uzēst kaut ko,davai,fiksāk.
ar meitenēm-čauuuu!kā tev šodien ir?zin kā man ir ar manu puisi?nu šodien izšķīrāmies,man viņš apnikās...
ar zēniem-eu,tu šitā izskaties pēc ielas meitas,ej pārģērbies
ar meitenēm-wow,mīļā,tu superīgi izskaties. [kaut tā nedomā]
un vēl bezgala daudz iemeslu,kādēļ ar zēniem ir foršāk
yo

vecie gabali

man ir beidzot jāizaug
iesprūdusi starp 'es gribu' un 'es negribu'
bet viens gan man ir skaidrs
man gribas būt kādam svarīgai
tā,lai neatļauj slīkt peļķē
šobrīd es pat varu iet slīkt okeānā
neviens neapturēs

kur ir roku krēms?

ir 3.maijs
diena,kurai būtu jābūt īpašai un kuru man būtu prieks atcerēties
diena,kurā visi mani sveic,es esmu laimīga un ticu,ka būs labi
bet šis 3.maijs nav tā diena,kurā es kaut kam ticu
šajā dienā es jūtos vēl sliktāk nekā parasti
jo nekas nav noticis
jo nekas nenotiks
jo nekā nav
es atkal jūtos vāja un pamesta
šoreiz viņai bija taisnība,ka man ir vajadzīga apziņa,ka esmu kādam svarīga
pagaidām ir tikai apziņa,ka citi ir svarīgi man
neviens neapzinās,ka aiz manis slēpjas kāds jauks radījums
jā,pati jau vien esmu vainīga,jo esmu izveidojusi bargo tēlu
jā,esmu uzlikusi dzelzs aizegu,lai neviens man netiktu klāt
bet tāds ir tikai tāpēc,lai es redzētu,ka kādam rūpu
lai kāds censtos to sagraut
atstājot no manis tikai to,kas es esmu
visnožēlojamāko tārpu šajā reģionā
vienu un neaizsargātu
bet neviens nemaz necenšas
es vēl ceru
ir 3.maijs
diena,kura ir ļoti smacējoša un skumja
diena,kad es atceros rēgus
un seriālā jautāja "pastāsti man par viņu"
es ,protams,atbildēju
pati sev,klusi,klusi
es kādu dienu Tev piedošu
bet tikai ne tagad
kad ir 3.maijs
diena,kad vairs neticu pat sev