labi,pasēdi tās piecas minūtes un papriecājies par savu nožēlojamo paskatu,par nepaveiktajiem darbiem,par to bezcerību,kas tevi ir apņēmusi. pasēdi tās piecas minūtes un bļauj,cik ļoti slinka esi,cik ļoti neattīstījušies ir apkārtējie un cik ļauni ir tie skolotāji. pasēdi tās piecas minūtes neko nedarot,tikai skumstot un dusmojoties reizē.
bet atceries,ka pēc tām tikko velti iztecējušām piecām minūtēm,kad tu tikai domāji,cik viss ir slikti un cik viss ir pret tevi, ir jāturpina darīt iesāktie darbi,kuri agri vai vēlu būs jāpabeidz. atceries,ka ne jau apkārtējie ir tie ļaunie zemgultas bubuļi,bet gan tu pati,tu pati ar savu nolāpīto slinkumu,ar savu vieglprātīgo attieksmi pret lietām,ar savu mūžīgo 'es to izdarīšu vēlāk,tas jau nebūs grūti" atrunu. atceries,ka pa tām piecām minūtēm tu varēji kaut mazliet samazināt ieplānoto darbu kaudzi,kaut mazliet sevi atvieglot.
nekas,tu pasēdēji tās piecas minūtes apbrīnojot sevi,žēlojot sevi,lādot pasauli,bet nu jau laiks ir pagājis,tagad tev bez jebkādām atrunām ir jāpadara lietas,kuras nemaz nav tik sarežģītas,tikai tu esi tas mūžīgi 'viss_par_grūtu,viss_par_smagu' cilvēku tips. tu pasēdēji,sapelēji,pietiek! esi reiz pieaudzis cilvēks,dari,kas tev ir jāpadara. citādāk,man kauns no tevis,es atpakaļ vairs nenākšu.
15.03.12
08.03.12
mellenes apēdām,zilums palika
tikai
tas,ka vairs nav tava gulta,tavs galds un cigarešu smaka drēbes,
tas,ka vairs nav skaļi kliedzieni, pārmetumi un neapmierinātība,
tas,ka vairs nav ziņu analizēšana, šovu komentēšana un dziedāšana naktīs tajā prātā
tas,ka nav vairs tik daudz lietas,
man atgādina par tavu aiziešanu.
citādāk
manas smadzenes vēl to nepieņem.
es redzu sapņus par tevi
tur mēs runājam,tu esi gaišs un ne tajā prātā,tu sargā mūs.
es ļoti daudz atceros tieši tevi
tavu seju pirms un pēc
pēdējo reizi.
man bail skatīties bildes,man bail iet tumsā,man bail skarties klāt tavām mantām,
jo,
kaut arī es zinu,ka tu man neko ļaunu nevēlētu,
ir nepatīkami,nepierasti un biedējoši.
es ticu,
ka tagad viss būs labi un skaisti,un citādāk,
bet
tas jau parasti visvairāk attur no pārmaiņām.
gads solās būt visās jomās pozitīvs,
ja
vien es tāda būtu.
tas,ka vairs nav tava gulta,tavs galds un cigarešu smaka drēbes,
tas,ka vairs nav skaļi kliedzieni, pārmetumi un neapmierinātība,
tas,ka vairs nav ziņu analizēšana, šovu komentēšana un dziedāšana naktīs tajā prātā
tas,ka nav vairs tik daudz lietas,
man atgādina par tavu aiziešanu.
citādāk
manas smadzenes vēl to nepieņem.
es redzu sapņus par tevi
tur mēs runājam,tu esi gaišs un ne tajā prātā,tu sargā mūs.
es ļoti daudz atceros tieši tevi
tavu seju pirms un pēc
pēdējo reizi.
man bail skatīties bildes,man bail iet tumsā,man bail skarties klāt tavām mantām,
jo,
kaut arī es zinu,ka tu man neko ļaunu nevēlētu,
ir nepatīkami,nepierasti un biedējoši.
es ticu,
ka tagad viss būs labi un skaisti,un citādāk,
bet
tas jau parasti visvairāk attur no pārmaiņām.
gads solās būt visās jomās pozitīvs,
ja
vien es tāda būtu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)