prāta saullēkts naktī

nezināju,ka pārmaiņas būs tik tuvu
tik lēni visu saprotu,bet tiešam beidzot viss notiek
tas mani pat mazliet biedē,jo es nezinu vai saglabāsies tāda rītu miglas dūmaka,tā brīnišķā ceriņu krāsa,tās dziesmas,kas ļauj prātam darboties efektīvāk
es nesaprotu,kā cilvēki var palikt akmens vaibstiem,vērojot tik košu un enerģijas pilnu saulrietu
vai viņiem nav jūtu?
es,piemēram,viņus jūtu viscaur,es redzu,ka neīstums ir visapkārt
kāds cenšas vēl ko glābt,bet tas būs neizbēgami,vibrācijas ir spēcīgas
ir grūti kam šādam iet cauri,bet viss tiešām sakrīt
viss ir pārāk ātri,strauji un neprognozējami
enerģijas pārplūdumi
man viss kļūst tik skaidrs
ne visi saprot,kas notiek
ak mans,tas nozīmē vienu-mēs tiešām būsim laimīgi
man būs ģimene,draugi un draugs
miers
tik skaists vārds
tik drīz tas būs patiess jebkurā situācijā
paldies
es augu

saldskābmaizei sāp patiesi (tas bija sen)(turpinājums sekos)

kad braucu uz Vāciju,man sasolīja zelta kalnus,leiputriju un pašu varavīksnes galu,bet realitāte ir pavisam citādāka,nekas no solītā nav,taču ir dažādi aizstājēji, un kaut arī lielu daļu te sanāk jūgties nost,raudāt,trīcēt,kliegt,strīdēties,gulēt,liela daļa piepilda ar prieku,jo visur var saņemt enerģiju-no skaistiem cilvēkiem,no ielu mūziķiem un dejotājiem,no mākslas,no laipniem ubagiem un pārdevējiem,no mūzikas,no zaļumiņa,no transportiem,no suņiem,no patiesām sarunām un smiekliem,no mazām pastaigām un jaukajām naktīm,un vēl visa kā,tāpēc varbūt pat nav īsti svarīgi,ka ieplānotās nedēļas vietā sanāks trīs un ārsti nokavēti,jo viss notiek tā,kā tam vajag notikt