saldskābmaizei sāp patiesi (tas bija sen)(turpinājums sekos)

kad braucu uz Vāciju,man sasolīja zelta kalnus,leiputriju un pašu varavīksnes galu,bet realitāte ir pavisam citādāka,nekas no solītā nav,taču ir dažādi aizstājēji, un kaut arī lielu daļu te sanāk jūgties nost,raudāt,trīcēt,kliegt,strīdēties,gulēt,liela daļa piepilda ar prieku,jo visur var saņemt enerģiju-no skaistiem cilvēkiem,no ielu mūziķiem un dejotājiem,no mākslas,no laipniem ubagiem un pārdevējiem,no mūzikas,no zaļumiņa,no transportiem,no suņiem,no patiesām sarunām un smiekliem,no mazām pastaigām un jaukajām naktīm,un vēl visa kā,tāpēc varbūt pat nav īsti svarīgi,ka ieplānotās nedēļas vietā sanāks trīs un ārsti nokavēti,jo viss notiek tā,kā tam vajag notikt